No 2026. gada 1. augusta Latvijā ir spēkā vairāki nozīmīgi Ministru kabineta apstiprināti grozījumi būvniecības normatīvajā regulējumā. Tie skar ēku energoefektivitāti, elektroinstalācijas, saules enerģijas risinājumus, elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru un kabeļu kanalizācijas izbūvi.

Izmaiņu mērķis ir apvienot līdz šim dažādos normatīvajos aktos ietvertās prasības, mazināt to dublēšanos un izveidot mūsdienīgāku un vienotāku regulējumu. Būtiskākās prasības uzlādes infrastruktūras, saules enerģijas un energoefektivitātes jomā tagad ir ietvertas LBN 200-21, savukārt attiecīgais regulējums par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem ir svītrots no LBN 261-15.

Latvijas Elektromateriālu vairumtirgotāju asociācija (LEVA) ir apkopojusi galvenās izmaiņas, kas jāņem vērā elektroprojektu izstrādātājiem, būvniekiem, elektroinstalācijas darbu veicējiem un elektromateriālu tirgotājiem.

Trīs būtiskākie normatīvo aktu grozījumi

1. Grozījumi LBN 200-21, kas pieņemti 2026. gada 21. aprīlī

Ar šiem grozījumiem ieviestas jaunas prasības rezerves kabeļu kanalizācijas ierīkošanai zem ielu un ceļu seguma. Regulējumā noteikts kanālu diametrs un skaits, to izvietojums, aku ierīkošanas nosacījumi, kā arī prasības ielu pārbūves gadījumos.

2. Grozījumi LBN 261-15, kas pieņemti 2026. gada 7. jūlijā

No būvnormatīva LBN 261-15 “Ēku iekšējā elektroinstalācija” ir svītrota III¹ nodaļa par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem. Attiecīgās prasības turpmāk ir iekļautas LBN 200-21, tādējādi novēršot regulējuma dublēšanos.

3. Grozījumi LBN 200-21, kas pieņemti 2026. gada 7. jūlijā

Būvnormatīvs papildināts ar jaunu 11.¹ nodaļu “Energoefektivitāte un elektromobilitāte”. Tajā noteiktas prasības attiecībā uz:

• saules enerģijas iekārtu paredzēšanu;
• elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem;
• kabeļu iepriekšēju ierīkošanu un kabeļkanāliem;
• velosipēdu stāvvietām;
• ēku energoefektivitātes uzraudzību un vadību.

Kādas prasības paredz jaunais regulējums?

1. Rezerves kabeļu kanalizācija zem ielām un ceļiem

Ar Ministru kabineta 2026. gada 21. aprīļa grozījumiem (OP 2026/80.5) LBN 200-21 papildināts ar 172.¹–172.³ punktu. Tie nosaka rezerves kabeļu kanalizācijas izbūves principus, projektējot jaunas ielas vai ielu pārbūvi.

Projektējot jaunu ielu, tehniskais risinājums jānosaka projektēšanas uzdevumā atbilstoši ilgtermiņa vajadzībām.

Minimālais kanalizācijas diametrs:

• 110 mm;
• 100 mm, ja kanalizāciju izbūvē ar ievilkšanas tehnoloģiju.

Nepieciešamais kanālu skaits:

• vietējas nozīmes ielas sarkanajās līnijās — vismaz viena rezerves kabeļu kanalizācija;
• pilsētas vai ciema nozīmes un maģistrālajās ielās — vismaz viena kanalizācija katrā ielas pusē;
• galvenajās ielās — vismaz divas kanalizācijas katrā ielas pusē.

Prasības akām:

• akas jāizvieto ar soli, kas nepārsniedz 100 metrus;
• aku vākiem jāatrodas vienā līmenī ar ielas vai ietves segumu.

Projektējot ielas pārbūvi, jāizvērtē iespēja esošo kabeļu kanalizāciju pārbūvēt kopīgā kanalizācijā. Ja tehnisku iemeslu dēļ tas nav iespējams vai nav panākta vienošanās ar inženiertīklu turētājiem, jāierīko jauna rezerves kabeļu kanalizācija, ciktāl to pieļauj inženiertīklu izvietojuma prasības.

Šīs prasības nepiemēro būvniecības iecerēm, kuru projektēšanas līgums noslēgts līdz 2026. gada 31. jūlijam.

Avoti:

Latvijas Vēstnesis — OP 2026/80.5

Likumi.lv — LBN 200-21

2. Saules enerģijas iekārtu paredzēšana

LBN 200-21 nosaka ēku un objektu kategorijas, kurām jāparedz saules enerģijas iekārtas. Šīs prasības tiek ieviestas pakāpeniski.

Saules enerģijas iekārtas paredz:

• jaunām publiskā sektora subjektu ēkām, kuru kopējā platība pārsniedz 250 m²;
• jaunām nedzīvojamām ēkām, kuru kopējā platība pārsniedz 250 m²;
• jaunām dzīvojamām ēkām;
• jaunām autostāvvietām ar jumtu, kas fiziski atrodas blakus citai ēkai;
• nedzīvojamām ēkām, kuru kopējā platība pārsniedz 500 m², ja tiek veikta nozīmīga atjaunošana vai darbi uz jumta, vai ēkas inženiertehnisko sistēmu uzstādīšana, kam nepieciešams būvvaldes saskaņojums.

Prasību piemērošanas termiņi:

No 2026. gada 31. decembra:

• jaunām publiskā sektora subjektu ēkām ar kopējo platību virs 250 m²;
• jaunām nedzīvojamām ēkām ar kopējo platību virs 250 m².

No 2027. gada 31. decembra:

• esošām nedzīvojamām ēkām ar kopējo platību virs 500 m², ja tiek veikta nozīmīga atjaunošana vai normatīvā minētie darbi uz jumta vai inženiertehniskajās sistēmās.

No 2029. gada 31. decembra:

• visām jaunām dzīvojamām ēkām;
• jaunām autostāvvietām ar jumtu, kas fiziski atrodas blakus citai ēkai.

Kad prasību var nepiemērot?

Normatīvs paredz vairākus izņēmumus, tostarp gadījumus, kad:

• ēka ir kultūras piemineklis, tajā atrodas kultūras piemineklis, tā atrodas kultūras pieminekļa teritorijā vai tai noteikta kultūrvēsturiska vērtība;
• ēka atrodas aizsargājamā teritorijā vai tai noteikti arhitektoniski ierobežojumi, kas nepieļauj šādu sistēmu uzstādīšanu;
• ēkas enerģijas patēriņa cikls būtiski nesakrīt ar saules enerģijas ražošanas laiku;
• ēka paredzēta periodiskai izmantošanai;
• uzstādīšanu būtiski ierobežo pastāvīgs ēnojums vai citi ārējie apstākļi;
• risinājums konkrētajā objektā nav tehniski iespējams, ekonomiski pamatots vai funkcionāli īstenojams;
• saules enerģijas sistēmu saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu aizstāj cita tehnoloģija, kas izmanto atjaunīgo energoresursu.

Atsevišķos gadījumos atkāpe jāpamato ar tehniski ekonomisko izvērtējumu, ietverot saules enerģijas potenciāla, izmaksu, ieguvumu un alternatīvo risinājumu analīzi.

Avoti:

Latvijas Vēstnesis — OP 2026/132.2

Likumi.lv — LBN 200-21

3. Uzlādes infrastruktūra nedzīvojamām ēkām

Jaunām nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā piecām automašīnu stāvvietām, kā arī nedzīvojamām ēkām ar vairāk nekā piecām stāvvietām nozīmīgas atjaunošanas gadījumā jāparedz:

• vismaz viens uzlādes punkts uz katrām piecām automašīnu stāvvietām;
• biroju ēkās — viens uzlādes punkts uz katrām divām stāvvietām;
• kabeļu iepriekšēja ierīkošana vismaz 50 % automašīnu stāvvietu;
• kabeļkanāli pārējām stāvvietām, lai nākotnē varētu ierīkot uzlādes punktus;
• velosipēdu stāvvietas vismaz 10 % apmērā no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī nestandarta izmēra velosipēdiem.

Nozīmīgas atjaunošanas gadījumā šīs prasības attiecas uz projektiem, kas aptver autostāvvietu vai ēkas elektroinfrastruktūru.

Normatīvā paredzētajiem uzlādes punktiem jānodrošina viedā uzlāde un, ja nepieciešams, arī divvirzienu uzlāde. Tiem jāatbilst elektrotransportlīdzekļu uzlādes jomas normatīvajiem aktiem.

Avoti:

Latvijas Vēstnesis — OP 2026/132.2

Likumi.lv — LBN 200-21

4. Uzlādes infrastruktūra dzīvojamām ēkām

Jaunām dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā trim automašīnu stāvvietām un dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā trim stāvvietām nozīmīgas atjaunošanas gadījumā jāparedz:

• vismaz viens uzlādes punkts; nozīmīgas atjaunošanas gadījumā šī konkrētā prasība nav obligāta;
• kabeļu iepriekšēja ierīkošana vismaz 50 % automašīnu stāvvietu;
• kabeļkanāli pārējām stāvvietām, lai vēlāk varētu ierīkot uzlādes punktus;
• vismaz divas velosipēdu stāvvietas katrai dzīvojamās ēkas vienībai.

Arī šajā gadījumā nozīmīga atjaunošana nozīmē atjaunošanu, kas aptver autostāvvietu vai ēkas elektroinfrastruktūru. Prasībās tiek ņemtas vērā gan ēkā esošās stāvvietas, gan tās, kas fiziski atrodas blakus ēkai.

Prasību par velosipēdu stāvvietām var nepiemērot, ja nodrošināts funkcionāli līdzvērtīgs risinājums vai konkrētajā gadījumā pieprasījums pēc velosipēdu izmantošanas ir objektīvi nenozīmīgs. Tas var attiekties, piemēram, uz individuālām dzīvojamām mājām un rindu mājām ar atsevišķiem zemesgabaliem, ēkām ar individuālām slēgtām velosipēdu glabāšanas telpām, noteiktām specializētu lietotāju grupu ēkām vai objektiem, kuros velosipēdu izmantošana objektīvi nav praktiska.

Avoti:

Latvijas Vēstnesis — OP 2026/132.2

Likumi.lv — LBN 200-21

5. Kabeļu iepriekšēja ierīkošana un pieļaujamie alternatīvie risinājumi

Iepriekš ierīkojamo kabeļu izmērs jāizvēlas tā, lai visās stāvvietās uzstādītos uzlādes punktus būtu iespējams izmantot vienlaikus. Nedzīvojamo ēku gadījumā, ja nepieciešams, var paredzēt arī slodzes vai uzlādes pārvaldības sistēmu.

Ja elektrotīkla kopējie ierobežojumi neļauj uzreiz nodrošināt nepieciešamo risinājumu vai turpmākās faktiskās vajadzības ir grūti prognozēt, kabeļu iepriekšēju ierīkošanu drīkst aizstāt ar:

• kabeļkanāliem ar ievilcējvadu;
• kabeļrenēm iekštelpu autostāvvietās un zonās bez cietā seguma;
• uzlādes punktu balstiem āra autostāvvietās.

Avoti:

Latvijas Vēstnesis — OP 2026/132.2

Likumi.lv — LBN 200-21

6. Atkāpes un īpašie gadījumi

LBN 200-21 paredz situācijas, kurās atsevišķas prasības var nepiemērot vai pielāgot. Piemēram:

• uzlādes infrastruktūras prasības nepiemēro, ja infrastruktūra būtu atkarīga no izolētas mikrosistēmas un prasību izpilde apdraudētu vietējā tīkla stabilitāti;
• nozīmīgas atjaunošanas gadījumā prasības uzlādes punktiem, kabeļu iepriekšējai ierīkošanai, kabeļkanāliem un velosipēdu stāvvietām var nepiemērot, ja šo risinājumu izmaksas pārsniedz 10 % no ēkas nozīmīgas atjaunošanas kopējām izmaksām;
• velosipēdu stāvvietu skaitu var koriģēt, pamatojoties uz būvspeciālista izvērtējumu par vietējiem apstākļiem;
• saules enerģijas iekārtas var neparedzēt normatīvā noteiktajos tehnisko, ekonomisko, funkcionālo, kultūrvēsturisko vai drošības ierobežojumu gadījumos.

Avoti:

Latvijas Vēstnesis — OP 2026/132.2

Likumi.lv — LBN 200-21

Kopsavilkums

LBN 200-21 grozījumi veido vienotāku un detalizētāku regulējumu ēku energoefektivitātes un elektromobilitātes jomā. Tie nosaka, kuros objektos un no kura brīža jāparedz saules enerģijas iekārtas, kā jāplāno elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra, kā jāorganizē kabeļu iepriekšēja ierīkošana un velosipēdu stāvvietas, kā arī kādos gadījumos iespējamas atkāpes.

Jaunās prasības ietekmēs ēku un transporta infrastruktūras projektēšanu, būvniecības procesus un elektromateriālu tirgu, vienlaikus veicinot ilgtspējīgākas un nākotnes vajadzībām piemērotas infrastruktūras attīstību Latvijā.

Papildu avots par LBN 261-15 grozījumiem:

Likumi.lv — grozījumi LBN 261-15

Uz veikalu

Informācija sagatavota, balstoties uz Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju Asociācijas (LEVA) publicēto informāciju vietnē leva.lv